Depresijas skaidrojums – cēloņi, simptomi un ārstēšana

Depresija rodas visā pasaulē visās vecuma grupās un visu sociālo slāņu cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm. Depresija parasti pirmo reizi parādās vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Depresijas izplatības aplēses ir ļoti atšķirīgas, taču lielākajā daļā valstu depresiju savas dzīves laikā piedzīvo no 8 līdz 121% cilvēku.

Pasaules Veselības organizācija ir klasificējusi depresiju kā vienu no pasaulē visnespējas izraisošākajām slimībām — smaga depresija izraisa tādu pašu invaliditātes līmeni kā neārstējams vēzis. Depresija ir slimība ar vislielāko slimību slogu vidējo un augsto ienākumu valstīs.

Vienā pētījumā atklājās, ka līdz pat 651 % cilvēku ar depresiju uzskata šo slimību par nopietnu invaliditāti. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki ar depresiju nesaņem nekādu ārstēšanu.

Kas ir depresija?

Lundbeck Igaunija savā tīmekļa vietnē raksta, ka “Depresija ir nopietna slimība, ko raksturo tādi simptomi kā skumjas, nespēja sajust prieku un baudu, samazināta enerģija, koncentrēšanās grūtības un domas par pašnāvību.”

Tātad depresija nav tikai skumjas. Depresija ietekmē cilvēkus dažādos veidos, taču tā ir vairāk nekā tikai īslaicīgs slikts garastāvoklis un depresija. 

Smadzeņu ķīmisko izmaiņu dēļ pacientiem ar depresiju rodas ilgstošas skumjas un trauksme, neizskaidrojamas sāpes un slikta miega kvalitāte un/vai intereses un enerģijas trūkums. Depresijas simptomi var ilgt nedēļas, mēnešus vai gadus. Smagākajos gadījumos depresija var izraisīt domas par pašnāvību un paškaitējumu. 

Dzīvot ar depresiju var būt izaicinoši, taču ar pareizu ārstēšanu un atbalstu ir iespējams atrast jaunas tikt galā ar problēmām un atjaunot dzīves kvalitāti un prieku ikdienas aktivitātēs.

Kas izraisa depresiju?

Depresija Cēloņi var būt ļoti dažādi. Lai izprastu depresijas cēloni, ir vērts analizēt stresa avotus savā dzīvē. Jebkurš stresa avots var izraisīt depresiju. Tā varētu būt tuvinieka nāve, lielas pārmaiņas, piemēram, pārcelšanās, hroniska slimība vai bērna piedzimšana. Ir arī vērts padomāt par savu ģimenes vēsturi, un, iespējams, depresijas cēlonis ir iedzimts. Jūs varētu arī pamanīt, vai jūsu garastāvoklis atbilst noteiktam modelim. Ja jūsu garastāvoklis regulāri svārstās, jums var būt sezonāla depresija vai bipolāri traucējumi. Tāpēc iespējamie depresijas cēloņi varētu būt, piemēram:

• psiholoģiski vai emocionāli cēloņi (ilgstošs stress, psihotrauma)
• Skumji notikumi un negadījumi pagātnē (tuvinieku zaudējums, fiziska un seksuāla vardarbība)
• smadzeņu ķīmiskā līdzsvara izmaiņas (kā medikamentu blakusparādība, pastāvīgas alkohola vai narkotiku lietošanas rezultātā, slimības, hormonālu izmaiņu, dienasgaismas trūkuma gadījumā)
• personisks zaudējums (ilgstošas bēdas)
• vide (ziemas depresija, vientulība)
• slimības un medikamenti (hroniskas slimības)
• iedzimtība
• hormonālas izmaiņas sievietēm (grūtniecība, dzemdības, menopauze), ko var pavadīt gan grūtniecības, gan pēcdzemdību depresija
• personība (pārmērīga emocionāla jūtība, negatīva domāšana, pasīva uzvedība, pārmērīgs perfekcionisms)

Depresija ir sarežģīta slimība, un tai parasti nav viena konkrēta iemesla, bet gan faktoru kombinācija. Ja iespējams, varat konsultēties arī ar psihologu, kurš var palīdzēt izprast depresijas cēloni. 

Depresijas attīstība ciešu attiecību ietekmē

Arī ciešas attiecības var būt galvenais depresijas avots. Piemēram, kaut kas cita cilvēka uzvedībā vai vārdos var atdzīvināt gadiem ilgu traumu, kurai nav nekāda sakara ar šo cilvēku. Ciešas attiecības var izraisīt arī ilgstošu stresu, kas var novest pie depresijas attīstības. Piemēram, nepieciešamība pastāvīgi rūpēties par kādu, strīdi, vardarbība intīmā partnera pusē utt. Ja iespējamais depresijas cēlonis tiek ignorēts un neatrisināts, depresijas emocionālās un fiziskās pazīmes un simptomi var saglabāties ilgstoši.

Ja esat novērtējis savu laimes līmeni un atradis pietiekami daudz iemeslu uztraukties, ir vērts pārskatīt arī savas tuvās attiecības. 

• Vai jūsu dzīvesbiedrs izturas pret jums ar laipnību un cieņu? Ja jūsu laulātais bieži jūs kritizē vai noniecina, jūs varat ciest no mazvērtības sajūtas un depresijas. Veselīgās attiecībās abi partneri viens otru iedrošina un ciena. Piemēram, ja jūsu laulātais izsmej jūsu darbu un neapspriež lēmumus, kas ietekmē jūs abus, pastāv lielāka iespēja, ka jūsu attiecībās nonāksiet depresijā.
• Padomājiet par to, vai varat palikt pats sava laulātā/-ās tuvumā. Pajautājiet sev, vai jūsu partneris jūs mīl un novērtē tādu, kāds jūs esat, vai arī jums ir jāizliekas par kādu citu viņa tuvumā? Attiecības, kas atņem jums jūsu identitāti, var būt depresijas cēlonis.
  Ja jūsu dzīvesbiedrs sagaida, ka jūs skatīsieties tos pašus raidījumus, klausīsieties to pašu mūziku un dalīsieties tādos pašos viedokļos kā viņš, ir pienācis laiks izvērtēt, vai šīs attiecības jums joprojām ir labas.
• Cik bieži jūs darāt kaut ko jaunu kopā ar savu dzīvesbiedru? Vai jūs un jūsu dzīvesbiedrs regulāri apmeklējat jaunas vietas, izmēģinat jaunas lietas un kopā gūstat jaunu pieredzi? Stagnējušas attiecības, kurās trūkst izaugsmes, var padarīt jūs nelaimīgus. Viena no stagnējošu attiecību pazīmēm ir tā, ka jums vairs nav par ko runāt.
• Raugies nākotnē. Salīdziniet savus mērķus ar partnera mērķiem un pārbaudiet, vai tie saskan viens ar otru. Ja tie nesakrīt vai ja jūs vispār nevarat kopīgi apspriest nākotnes plānus, pastāv liela iespēja, ka šīs attiecības jūs padarīs nelaimīgus.
  Piemēram, ja vēlaties bērnus vai apprecēties, bet jūsu partneris to nevēlas, pastāv risks, ka ieslīgsiet depresijā.
• Kontrolējiet savu dzimumtieksmi. Padomājiet par dažiem mēnešiem un novērtējiet, vai jūsu vai jūsu partnera interese par seksu ir mazinājusies. Samazināta vēlme pēc seksa ir depresijas simptoms un var būtiski ietekmēt jūsu attiecības. Dažas zāles depresijas ārstēšanai var arī mazināt jūsu vēlmi pēc seksa.
• Runājiet ar savu dzīvesbiedru par savām šaubām un vilcināšanos. Ja jūs uztrauc kāds jūsu attiecību aspekts, pārrunājiet to ar savu partneri. Runājiet par savām jūtām un pajautājiet, vai viņš/viņa ir gatava palīdzēt jums tās pārvarēt. Godīga saruna var jūs vai nu nomierināt, vai, gluži pretēji, skaidri pateikt, ka jums ir jāmeklē profesionāla palīdzība. Izvairieties no vainošanas vai citas aizsardzības pozīcijas. Atcerieties, ka viņi, iespējams, neredz problēmu tāpat kā jūs vai neatzīst, ka esat nelaimīgs/nelaimīga.
  Esiet konstruktīvi. Koncentrējieties uz risinājuma atrašanu kopā, nevis uzgrūdiet partnerim visādas attiecību problēmas.
• Pievērsiet uzmanību neveselīgu attiecību pazīmēm. Ja jūsu attiecībās ir līdzatkarības pazīmes (līdzatkarība) un/vai vardarbību, tā var izraisīt depresiju, jums to pat neapzinoties. Attiecībās ir svarīgi atpazīt līdzatkarību un vardarbību.
  • Līdzatkarība būtībā ir vienpusējas attiecības, kurās viens partneris pastāvīgi dod uz sevis rēķina, lai apmierinātu otru.
  • Vardarbība attiecībās nav tikai fiziska. Arī emocionāla vardarbība ir vardarbība. Pazīmes ir vienas laulātā pastāvīga otra kritizēšana vai noniecināšana. Privātuma necienīšana, greizsirdība vai pastāvīga spiegošana.
  • Ja attiecībās pamanāt līdzatkarības vai vardarbības pazīmes, noteikti nekavējoties konsultējieties ar psihologu.
  • Ja atrodaties vardarbīgās attiecībās un baidāties par savu drošību, nekavējoties meklējiet palīdzību. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Cietušo atbalsta lapu. palīdzība.ee.
• Veltiet laiku pāru terapijaiJa jūs un jūsu dzīvesbiedrs esat gatavi kopīgi risināt savas problēmas, apmeklējiet pāru terapiju kopā. Psihologs var palīdzēt jums kopīgi risināt problēmas.
• Ziniet, kad ir pienācis laiks pārtraukt attiecības. Ja atrodaties neveselīgās attiecībās un nav nekādu uzlabojumu pazīmju, iespējams, ir pienācis laiks tās pārtraukt.
  Attiecību pārtraukšana, gan pavisam, gan uz laiku, ir ļoti galējs risinājums. Ja vien tās nav vardarbīgas attiecības, šādu lēmumu nevajadzētu pieņemt, kamēr nav veikta pāru konsultācija. Lai pieņemtu lēmumu par attiecību nākotni, jums vajadzētu apmeklēt pāru terapiju vismaz 6–8 reizes. Pāru terapija parasti notiek reizi mēnesī, tāpēc tas nozīmētu 6–8 mēnešu pūliņus problēmu risināšanai.

Depresijas pazīmes un simptomi

Depresija ir izplatīta garīgās veselības problēma, ko raksturo dažādi simptomi, kas var ietekmēt cilvēka domāšanu, jūtas un ikdienas darbību.

Vai man ir depresija, stress, trauksme vai trauksmes traucējumi?

Šo stāvokļu diferenciācija var būt sarežģīta, jo depresijai, stresam un trauksmes traucējumiem ir daudz kopīgu simptomu. Tomēr katram no tiem ir savas īpašības. Atšķirot depresiju, stresu, depresiju un trauksmes traucējumus, ir vērts analizēt ilgumu, intensitāti, cēloņus un ārstēšanas nepieciešamību:

• Depresija un stress parasti ir īslaicīgi, savukārt depresija un trauksmes traucējumi ir ilgtermiņa stāvokļi.
• Depresija un trauksmes traucējumi parasti ir intensīvāki un vairāk traucē ikdienas dzīvi nekā depresija vai stress.
• Depresija un stress bieži ir saistīti ar konkrētiem notikumiem vai situācijām, savukārt depresija un trauksmes traucējumi var rasties bez skaidra ārēja cēloņa.
• Depresija un stress bieži izzūd paši no sevis vai mainot dzīvesveidu, savukārt depresijas un trauksmes traucējumu gadījumā parasti nepieciešama profesionāla palīdzība.

Depresijas, stresa un trauksmes traucējumu simptomu izpratne un atšķiršana ir svarīga gan profilaksei, gan savlaicīgas palīdzības meklēšanai. Lai gan depresija un stress ir normālas reakcijas uz dzīves izaicinājumiem, depresijas un trauksmes traucējumu gadījumā var būt nepieciešama profesionāla iejaukšanās. Ir svarīgi uzraudzīt simptomu ilgumu un intensitāti un, ja rodas šaubas, meklēt profesionālu palīdzību.

Smaidoša depresija

Pat smagas depresijas simptomi var palikt nepamanīti no malas. “Smaidoša depresija” nav oficiāls termins psihologu vidū, taču pieaug izpratne par šo stāvokli. “Smaidošas depresijas” gadījumā cilvēks šķiet smaidīgs un dzīvespriecīgs, lai gan patiesībā viņš cieš no depresijas simptomiem.

Smaga vai dziļa depresija

Smags ar depresiju Pacients parasti piedzīvo intensīvas skumjas vai trauksmi, viņam ir ievērojams pašcieņas kritums vai bezvērtības un vainas sajūta, un īpaši smagos gadījumos pastāv reāls pašnāvības risks. 

Smagas depresijas gadījumā simptomi ir intensīvāki un biežāki. Simptomi ir pietiekami smagi, lai būtiski ietekmētu ikdienas dzīvi, potenciāli izraisot ievērojamus darba vai mācību snieguma traucējumus, sociālo izolāciju un grūtības dažādos veidos funkcionēt.

Bipolāra depresija

Bipolāri traucējumi Bipolāru traucējumu laikā ir mānijas un depresijas periodi. Mānijas laikā garastāvoklis ir pārmērīgi pacilāts, ir pārmērīga enerģija un ideju plūdi, savukārt bipolārās depresijas periodā cilvēks jūtas nelaimīgs un nomākts, bez cerībām, ka nākotnē kaut kas uzlabosies.

Hroniska vai ilgstoša depresija

Hroniska depresija ir ilgstoša depresijas forma. Tai raksturīgs ilgāks ilgums un pastāvīgi simptomi. Galvenie hroniskas depresijas simptomi ir pastāvīgs slikts garastāvoklis, samazināta enerģija, zema pašapziņa, koncentrēšanās grūtības, miega un apetītes traucējumi, kā arī bezcerības sajūta. 

Sezonālā depresija

Sezonālā depresija ir saistīta ar sezonālām izmaiņām, īpaši dienasgaismas trūkumu rudenī un ziemā. Sezonālās depresijas simptomi var būt skumjas, bezcerības sajūta, nogurums, samazināts enerģijas līmenis, apetītes izmaiņas, svara pieaugums utt. 

Zinātniekiem ir atšķirīgi viedokļi par sezonālās depresijas cēloņiem. Tiek uzskatīts, ka ziemā organismā paaugstinās melatonīna līmenis, kas sagatavo organismu ziemas guļai. Tāpat tiek uzskatīts, ka ziemas periodā ir apgrūtināta serotonīna, tā sauktā laimes hormona, regulācija un samazinās D vitamīna līmenis.

Depresija grūtniecības laikā

Depresija grūtniecības laikā Paredzamā izplatība ir 7-20%, taču tiek uzskatīts, ka depresija grūtniecības laikā var tikt nepietiekami diagnosticēta. Depresijas simptomi grūtniecības laikā var būt:

• depresija, 
• intereses un dzīvesprieka zaudēšana, 
• enerģijas samazināšanās,
• katra aktivitāte var prasīt vairāk pūļu nekā parasti, 
• samazināta uzmanība un koncentrēšanās spēja, 
• pazemināta pašapziņa un pašapziņa, 
• vainas un bezvērtības sajūtas, 
• pesimistiska un nomācoša attieksme pret nākotni, 
• domas vai darbības par paškaitējumu vai pašnāvību, 
• traucēts miegs, 
• apetītes izmaiņas,
• pārmērīgas raizes par dzemdībām vai vecāku lomu. 
• intereses zudums par grūtniecību, bērnu vai sevi
• emocionālas atsvešināšanās sajūta, 
• vieglāk aizkaitināms,
• grūtāk nodibināt kontaktu ar citiem cilvēkiem.

Pēcdzemdību depresija

Pēcdzemdību depresija Saskaņā ar pētījumiem, vismaz 101% jauno māmiņu un 51% jauno tēvu to piedzīvo bērna dzīves pirmajā gadā.

Pēcdzemdību t.s. bērnu blūzs ir ļoti izplatīta parādība, kas izpaužas kā garastāvokļa svārstības, raudāšana, skumjas, aizkaitināmība un miega traucējumi. Apmēram 70–80% no visām jaunajām māmiņām pēc dzemdībām piedzīvo negatīvas sajūtas vai garastāvokļa svārstības.

Depresijas simptomi ir spēcīgāki, smagāki un ilgst ilgāk nekā dažas nedēļas. Pēcdzemdību depresija var apgrūtināt pienācīgu aprūpi par savu mazuli, kas var ietekmēt saiknes veidošanos un līdz ar to arī mazuļa labsajūtu.

Pēcdzemdību depresijas pazīmes, kuru gadījumā jāmeklē profesionāla palīdzība, ir šādas:

• Enerģijas un intereses trūkums
• Vainas apziņa
• Sajūta bezvērtība
• Atstājot sevi novārtā
• Nespēja baudīt dzīvi
• Intereses trūkums par savu bērnu
• Negatīvas sajūtas pret bērnu vai bailes viņu sāpināt
• Augsts trauksmes līmenis
• Grūtības koncentrēties
• Uzbudināmība
• Bezmiegs vai ievērojami palielināta miega nepieciešamība
• Apetītes zudums

Par pēcdzemdību depresijas simptomiem un palīdzības veidiem Vairāk informācijas varat lasīt arī Veselības apdrošināšanas fonda informatīvajā lapā.

Depresijas diagnostika un testi

Ja jums ir aizdomas par depresiju, ir svarīgi pievērst uzmanību savām sajūtām, būt laipnam un saprotošam pret sevi. Savu emociju atzīšana liecina par drosmi un pašapziņu, savukārt palīdzības meklēšana un rūpes par savu labsajūtu ir sevis mīlēšanas izpausme. Atcerieties, ka depresija ir ārstējama, un ir iespējams mazināt depresijas simptomus un ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti.

Lai diagnosticētu depresiju, varat sazināties ar savu ģimenes ārstu vai garīgās veselības māsu. Psihologs vai psihiatrs var veikt arī rūpīgu novērtējumu. Par vizīti pie psihologa ir jāmaksā, un gaidīšanas saraksts var būt vairākus mēnešus garš. Ko jūs varat darīt pats? Pirmkārt, ir jānovērtē, vai ir pamats aizdomām par depresiju. Šim nolūkam ir vairākas iespējas. Viens no iespējamiem... pašnovērtējuma anketa atrodas vietnē peaasi.ee. Ja iespējams, pierakstiet savas sajūtas un uzvedību, tas palīdzēs noteikt modeļus. Tur ir arī daudz informācijas par depresijas simptomiem un ārstēšanas iespējām, kā arī iespēja veikt testus. depresijas piezīmju grāmatiņa. 

Depresijas ārstēšana

Depresijas ārstēšana atkarīgs no slimības smaguma pakāpes un pacienta vēlmēm. Vieglu depresiju var mazināt ar vispārēju atbalstu un psihoterapiju. Var būt noderīga arī speciālista palīdzība. ieteikumi, kā pārvarēt depresijuVidēji smagu un smagu depresiju ārstē ar medikamentiem, psihoterapiju vai abu kombināciju. Dažreiz depresijas ārstēšanā izmanto arī elektrokonvulsīvo terapiju un gaismas terapiju. Ja nepieciešams, ārsta ieteiktu laiku var ņemt slimības atvaļinājumu, lai atbalstītu depresijas ārstēšanu.

Depresija ir nopietna slimība, un ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību, ja rodas depresijas simptomi. Ir svarīgi arī uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Regulāri guļot, kustībā un uz veselīga uztura pozitīvi ietekmē mūsu labsajūtu, kā arī fizisko un garīgo veselību. Svarīgas ir arī atbalstošas attiecības un iespēja iesaistīties patīkamās aktivitātēs un vaļaspriekos.

Psihoterapija 

Psihoterapija bieži vien ir ļoti efektīva depresijas ārstēšanā, jo saruna sniedz iespēju mainīt savas jūtas, domas un uzvedību un rast risinājumus. 

Psihoterapijas nozīme depresijas ārstēšanā:

• Nodrošina atbalstošu vidi savu jūtu un domu izpaušanai.
• Palīdz identificēt un mainīt negatīvus domāšanas modeļus.
• Palīdz attīstīt problēmu risināšanas prasmes.
• Palielina izpratni par savām emocijām un uzvedību, palīdz izprast depresijas cēloņus un atbalsta pašapziņas uzlabošanu.
• Palīdz atrast veselīgus veidus, kā tikt galā ar stresu, un efektīvas metodes konfliktu risināšanai.
• Atbalsta veselīga dzīvesveida attīstību.
• Palīdz novērst recidīvus un atpazīt depresijas agrīnās pazīmes.

Depresijas zāles

Depresijas ārstēšanā bieži lietots antidepresanti, kas ietekmē cilvēka smadzeņu darbību un palīdz atjaunot garīgo līdzsvaru, mazināt trauksmi un nemieru, palielināt gribasspēku rīkoties un uzlabot garastāvokli, miegu un apetīti.

Lietas, kas jāatceras par antidepresantiem:

• Ārstēšanas efekts parasti parādās vienas vai divu nedēļu laikā. 
• Antidepresantu lietošana neizraisa atkarību no narkotikām.
• Visām zālēm ir blakusparādības, tāpat kā antidepresantiem – tās jums izskaidros ārsts, kurš izrakstīja depresijas zāles. Atcerieties, ka lielākā daļa blakusparādību ir īslaicīgas.
• Medikamentu izvēle ir individuāla. Nekad nedodiet savas zāles kādam citam un nelietojiet zāles, kas izrakstītas kādam citam.
• Ārstēšana ar antidepresantu parasti ir ilgstoša un ilgst vismaz vairākus mēnešus.

Dabiska depresijas ārstēšana

Viens no pazīstamākajiem tautas līdzekļiem pret trauksmi un depresiju ir baldriāns, kas ir relatīvi maigs dabīgs līdzeklis, un ir pierādīts, ka tam piemīt nomierinoša iedarbība. Turklāt ir vairāki citi dabīgi augi, kuriem mazākos pētījumos ir atklāta pozitīva ietekme depresijas ārstēšanā. Daži pētījumi ir parādījuši, ka šādi Dabas līdzekļu potenciāls depresijas simptomu mazināšanā, taču paredzamā terapeitiskā iedarbība un mijiedarbība ar citām vielām var nebūt skaidra. Bieži sastopamas dabiskas depresijas ārstēšanas metodes ir safrāns, omega-3 taukskābes, L-triptofāns, asinszāle utt. 

Ir vērts atcerēties, ka veiktajiem pētījumiem ne vienmēr ir spēcīgs zinātniskais pamatojums, un, kamēr mums nav augstas kvalitātes un visaptverošu pētījumu rezultātu, mums jāievēro piesardzība, īpaši attiecībā uz devām un toksicitāti. Pirms lietošanas ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai izvairītos no mijiedarbības ar citām zālēm.

Dažreiz tiek ieteikta arī aromterapija, un, lai gan nav uz pierādījumiem balstīta zinātniska pamatojuma tās lietošanai depresijas ārstēšanā, tā, visticamāk, nebūs kaitīga cilvēkam un atkarībā no cilvēka var būt patīkama un atbalstoša pieredze.

Pirms ārstniecības augu vai uztura bagātinātāju lietošanas vienmēr ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai kvalificētu veselības aprūpes speciālistu, īpaši, ja jau lietojat medikamentus vai Jums ir kāda veselības problēma. Dabiski līdzekļi neaizstāj profesionālu medicīnisko aprūpi smagas depresijas gadījumā, tāpēc tie nedrīkst būt vienīgā depresijas ārstēšanas metode.

Kā palīdzēt vai sadzīvot ar nomāktu cilvēku?

Atbalstošs tuvinieks var palīdzēt, uzklausot, mudinot meklēt profesionālu palīdzību un esot klāt katru dienu, pat ja situācija šķiet sarežģīta. Ar nelieliem soļiem un pastāvīgu izpratni var radīt drošu vidi, kas palīdz tikt galā ar depresiju un virzīties uz dziedināšanu.

Galvenais ir apvienot galveno ieteikumi, kas jāievēro, ja tuviniekam ir depresija:

• Ieklausies viņā. Viņš var bieži atkārtot vienu un to pašu atkal un atkal, bet tieši tas viņam ir vajadzīgs. Nesteidzies dot padomu, ja vien viņš to nelūdz. Ja ir kāda konkrēta problēma, kas izraisa viņa depresiju, centies palīdzēt viņam atrast risinājumu.
• Esiet pacietīgi pret viņu. Viņš dažkārt var būt viegli aizkaitināms, noslēgts, neieinteresēts, noslēgts un nepateicīgs. Neuztveriet to personīgi, jo tas ir saistīts ar slimību.
• Pavadiet laiku kopā ar viņu, mudiniet viņu veikt vismaz dažas ikdienas aktivitātes. Pieņemiet, ka viņš dažreiz vēlas pabūt viens.
• Cilvēkam, kas cieš no depresijas, bieži vien ir grūti noticēt, ka viņa situācija uzlabosies. Dodiet viņam cerību, ka viņš kļūs labāks.
• Pārliecinieties, ka viņš pietiekami ēd un dzer.
• Palīdziet viņam atturēties no alkohola un narkotikām.
• Mudiniet viņu meklēt un pieņemt profesionālu palīdzību.
• Neignorējiet domas par pašnāvību. Ja viņiem ir domas par pašnāvību vai viņi ir nodarījuši sev pāri, mudiniet viņus konsultēties ar ārstu. Ja viņiem draud pašnāvība, neatstājiet viņus vienus un meklējiet palīdzību.

Kopsavilkums

Depresijas cēloņi ir dažādi, aptverot bioloģiskos, psiholoģiskos un vides faktorus. Ir svarīgi saprast, ka depresijas izpausme katram cilvēkam ir individuāla – depresijas pazīmes un to intensitāte var ievērojami atšķirties. Tāpēc depresijas ārstēšana vienmēr ir personalizēta atkarībā no indivīda situācijas, simptomiem un vajadzībām. Iespējamās ārstēšanas metodes ir dažādas – sākot no psihoterapijas un depresijas medikamentiem līdz dzīvesveida izmaiņām un dabiskām pieejām. 

Vissvarīgākais vēstījums ir atcerēties, ka depresija ir ārstējama slimība, un pirmais un vissvarīgākais solis ceļā uz atveseļošanos ir meklēt palīdzību. Ja jums ir aizdomas, ka jūs vai kāds jūsu tuvinieks ir nomākts, nevilcinieties meklēt profesionālu palīdzību – savlaicīga un profesionāla palīdzība var ievērojami uzlabot jūsu dzīves kvalitāti un paātrināt atveseļošanos.