Smadzeņu veselība ir cieši saistīta ar vispārējo labsajūtu, taču tā bieži vien paliek nepamanīta. Tomēr tā nav atsevišķa parādība – smadzeņu labsajūta ir atkarīga gan no fiziskās, gan garīgās veselības. Par laimi, daudzi ieradumi, kas uztur ķermeni un prātu formā, atbalsta arī smadzeņu darbību. Piemēram, cukura līmeņa asinīs un asinsspiediena līdzsvara uzturēšana arī palīdz uzturēt smadzeņu veselību.
Laba veselība nodrošina arī labi funkcionējošu nervu sistēmu. Veselīgs uzturs, regulāri vingrinājumi un stresa pārvaldība veicina gan fizisko, gan garīgo labsajūtu.
Neiroloģijas profesors Džefrijs Rozenfelds skaidro, ka smadzeņu veselībai netiek pievērsta pietiekama uzmanība, jo daudzi kļūdaini uzskata, ka viņiem nav nekādas kontroles pār to.
“Smadzenēm ir nepieciešams līdzsvars,” saka Rozenfelds. “Ja rūpējaties par savu fizisko un garīgo veselību, jūs arī uzturat savas smadzenes labā formā. Tas samazina demences, Parkinsona slimības un Alcheimera slimības risku.”
Lai gan zinātnieki joprojām cenšas izprast smadzeņu sarežģītību, smadzeņu veselība ir pelnījusi vietu starp citiem svarīgiem labsajūtas mērķiem.
Kas ir smadzeņu veselība?
Smadzeņu veselība attiecas uz to vispārējo darbību un labsajūtu. Tā ļauj mums domāt, mācīties, atcerēties, regulēt emocijas un koordinēt kustības.
Veselīgas smadzenes atbalsta kognitīvās spējas, garastāvokļa stabilitāti un uztveres spējas, uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti. Tomēr smadzenes var būt uzņēmīgas pret dažādām slimībām, kuras galvenokārt iedala divās kategorijās: kognitīvo spēju pasliktināšanās slimības, piemēram, demence, un neirodeģeneratīvas slimības, piemēram, Parkinsona slimība, Hantingtona slimība, ALS un Alcheimera slimība.
Lai gan medicīna nepārtraukti attīstās, ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc dažiem cilvēkiem attīstās noteiktas smadzeņu slimības. Veselīgs dzīvesveids var pilnībā nepasargāt no neiroloģiskām slimībām, taču tas var ievērojami uzlabot smadzeņu darbību, noturību un dzīves kvalitāti.
Kā atbalstīt smadzeņu veselību?
Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka nav iespējams tieši ietekmēt savu kognitīvo labsajūtu. Patiesībā veselīgi ieradumi var ievērojami uzlabot smadzeņu veselību. Rozenfelds izceļ šādus svarīgus faktorus:
- Garīgā aktivitāte: Smadzeņu attīstība atbalsta neiroplasticitāti jeb smadzeņu spēju veidot jaunus savienojumus. Vaļasprieki, lasīšana, ceļošana, jaunas valodas apguve vai pat jauna maršruta izmēģināšana palīdz uzturēt smadzenes aktīvas.
- Kustība: Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti, mazina stresu un trauksmi, kā arī atbalsta kognitīvās funkcijas.
- Uzturvērtība: Veselīgs uzturs nodrošina smadzenes ar nepieciešamajām uzturvielām, kas atbalsta to struktūru un funkcijas. Pārtikas produkti, kas bagāti ar antioksidantiem, veselīgiem taukiem, vitamīniem un minerālvielām, palīdz uzlabot atmiņu un aizsargāt pret neirodeģeneratīvām slimībām.
- Miegs: Labs miegs ir ļoti svarīgs smadzeņu veselībai. Miega laikā smadzenes nostiprina atmiņas, stiprina neironu savienojumus un apstrādā dienas laikā apgūto informāciju. Tomēr slikta miega kvalitāte var izraisīt garīgu apjukumu un palielināt neiroloģisku slimību risku.
Vai slikti ieradumi bojā smadzenes?
Lai gan veselīgi dzīvesveida paradumi var uzlabot smadzeņu darbību, nav pierādījumu, ka to trūkums tieši izraisa smadzeņu slimības. "Televizora skatīšanās neizraisa demenci," saka Rozenfelds. "Taču izvairīšanās no garīgi stimulējošām un veselīgām aktivitātēm nepalīdzēs uzturēt smadzeņu veselību."
Veselīgi ieradumi palīdz ilgāk uzturēt smadzenes labā formā. Vingrojumi, sabalansēts uzturs, kvalitatīvs miegs un garīgā aktivitāte atbalsta smadzeņu noturību un palīdz nodrošināt labāku smadzeņu darbību nākotnē.
https://adventistreview.org/news-releases/can-brain-health-be-improved/
Angelikas komanda
Andželika ir veselības veicinātāja un kopienas aizstāve, kas aizraujas ar praktisku zināšanu apmaiņu par holistisku labsajūtu, kas palīdz līdzsvarot ķermeni, prātu un garu. Viņas darbs koncentrējas uz apzinātu izvēli, dabas dziedinošo spēku, kā arī kopienas un savstarpēja atbalsta nozīmi.
