Spēja sazināties ar datorprogrammu tā, it kā tā būtu cilvēks, vēl pirms pieciem gadiem šķita kā zinātniskā fantastika. Mākslīgais intelekts, un jo īpaši tā flagmanis ČatsGPT, pēdējo dažu gadu laikā ir pārvērtusi zinātnisko fantastiku par ikdienas realitāti. 66% cilvēki tagad regulāri izmanto mākslīgo intelektu, padarot mākslīgo intelektu par pavadoni divām trešdaļām planētas iedzīvotāju.
No vienas puses, tas piedāvā vēl nebijušas iespējas atraisīt radošumu, paātrināt darba procesus un vienkāršot sarežģītus procesus. No otras puses, mākslīgā intelekta eksplozīvā attīstība rada bažas par darbavietu zaudēšanu, dezinformācijas izplatīšanos un pat kontroles zaudēšanu. Kur ir robeža starp viedu asistentu un potenciālu draudu? Jautājums vairs nav par to, vai mākslīgais intelekts tiks izmantots, bet gan par to, cik lielā mērā un kādam mērķim. Šeit rodas aizraujoša dilemma: vai mākslīgais intelekts paliks cilvēku rīcībā, vai arī tas pakāpeniski sāks diktēt spēles noteikumus?
SATURA RĀDĪTĀJS
Kas ir mākslīgais intelekts un kā tas tika radīts?
Mākslīgais intelekts ir bezmaksas – kāpēc?
Mākslīgā intelekta izmantošanas briesmas
Mākslīgais intelekts un ChatGPT igauņu valodā
Bieži uzdotie jautājumi
Mākslīgais intelekts – palīgs vai drauds?
Kas ir mākslīgais intelekts un kā tas tika radīts?
Terminu "mākslīgais intelekts" ieviesa amerikāņu datorzinātnieks jau 1956. gadā. Džons Makārtijs, kurš to definēja kā zinātni par intelektuālu mašīnu radīšanu. Pirmie soļi bija vienkārša loģika un šaha spēles programmas. Tomēr lielais lēciens mākslīgā intelekta attīstībā ir noticis pēdējā desmitgadē. Milzīgs datu apjoms un nepieredzēta skaitļošanas jauda ir pavērusi ceļu mūsdienu ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam.
Mūsdienās to sauc mākslīgais intelekts (MI) datorsistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, kas parasti saistīti ar cilvēka intelektu, piemēram, mācīšanos, spriešanu, problēmu risināšanu, uztveri un lēmumu pieņemšanu. Turklāt mākslīgais intelekts ļauj mums analizēt lielu datu apjomu, identificēt modeļus un pielāgot savu rīcību, pamatojoties uz pieredzi.
Pēdējais punkts sarakstā, mākslīgā intelekta iespaidīgākā īpašība – spēja mācīties no pieredzes un pielāgoties pašai – ir arī tā lielāko baiļu avots. Tieši šī spēja mācīties ir padarījusi mākslīgo intelektu par ārkārtīgi spēcīgu instrumentu, taču, kad mašīna vairs neaprobežojas tikai ar tai doto norādījumu izpildi, bet sāk uzlabot savu darbību, neizbēgami rodas jautājums: cik tālu šī attīstība var aizvest, un vai cilvēki vienmēr spēs noturēt grožus savās rokās?
Mākslīgais intelekts ir bezmaksas – kāpēc?
Globālās mākslīgā intelekta rīku un pakalpojumu nozares tirgus vērtība līdz 2025. gadam pārsniegs 100 miljardus ASV dolāru. 350 miljardi eiroSaskaņā ar prognozēm tas varētu sasniegt 2031. gadu. līdz vienam triljonamTātad, mākslīgais intelekts ir ne tikai populārs, bet arī arvien ietekmīgāks ekonomiskais sektors, kura finansiālā nozīme pieaug eksponenciāli. No kurienes nāk šī nauda un kāpēc daudzi mākslīgā intelekta rīki vidusmēra lietotājam ir bez maksas?
Daudzi sarunvalodas un ģeneratīvie mākslīgā intelekta rīki vidusmēra lietotājam ir bez maksas, tostarp bezmaksas mākslīgais intelekts igauņu valodā. Tas rada iespaidu, ka mākslīgais intelekts ir pieejams ikvienam ar neierobežotu piekļuvi, taču aiz bezmaksas mākslīgā intelekta slēpjas pārdomāta biznesa stratēģija:
- Bezmaksas lietotāji ir kā produktu izstrādātāji. Katrs jautājums un visa informācija, kas tiek uzdota mākslīgajam intelektam, ir dati izstrādātājiem. Visi dati, kas nonāk mākslīgajā intelektā, tiek uzskatīti par izejvielu programmu un modeļu uzlabošanai.
- Bezmaksas pakalpojums ir mārketinga ierocis. Digitālajā pasaulē lietotāju skaits ir varas mērs. Jo vairāk cilvēku izmanto un runā par pakalpojumu, jo pazīstamāks un iekārojamāks tas kļūst. Tā ir pašdarbojoša mārketinga mašīna.
- Bezmaksas mākslīgā intelekta versija ir pārdošanas piltuve. Bezmaksas pakotne darbojas kā ēsma, ļaujot lietotājam pierast pie rīka un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Tomēr, ja vajadzības pieaug un bezmaksas versijas ierobežojumi (lēnāks ātrums, mazāks apjoms) sāk traucēt, risinājums ir pieejams – maksas versija, kas piedāvā profesionālas iespējas.
Tātad nozares nepārtraukti pieaugošo vērtību veicina lietotāji — gan privātpersonas, gan uzņēmumi —, kuri maksā par jau zināmas programmas turpmāku vai pastiprinātu lietošanu. Bieži vien papildu funkcijām — ātrākai reaģēšanai, augstākai kvalitātei, vairāk iespējām, vairāk teksta, prioritārai piekļuvei vai komerciālai lietošanai piemērotiem rīkiem — ir nepieciešama maksas versija. Tieši šie maksājošie lietotāji sedz lielu daļu no mākslīgā intelekta rīku, serveru, uzturēšanas un skaitļošanas jaudas izstrādes izmaksām, ļaujot piedāvāt bezmaksas pakalpojumus plašai sabiedrībai.
Mākslīgā intelekta izmantošanas briesmas
Mākslīgais intelekts piedāvā daudzas iespējas, taču līdz ar tām rodas arī nopietni riski. Mākslīgais intelekts ne tikai sniedz ērtības, bet arī uzliek atbildību. Mākslīgā intelekta darbības principi vidusmēra lietotājam joprojām ir tā sauktā melnā kaste, trūkumi var izraisīt kļūdas vai netaisnību, un drošības trūkumi var pavērt durvis datu ļaunprātīgai izmantošanai. Taču pašu mākslīgā intelekta programmu darba metodes, trūkumi un drošība nav vienīgie riska faktori.
Viens no svarīgākajiem, lai arī bieži vien nepietiekami novērtētajiem, draudiem ir pats cilvēks un viņa mērķi, kritiskā domāšana un morāle, pēc kuras vadās mākslīgais intelekts. Tieši tāpēc vairs nepietiek tikai ar tehnoloģisko progresu. Ir jāattīsta arī mākslīgā intelekta pratība: spēja saprast, kad un kā uzticēties mākslīgajam intelektam, kā to kritiski izvērtēt un kā izvairīties no tā radītajiem riskiem.
Datu drošība
Mākslīgā intelekta sistēmām ir nepieciešams milzīgs datu apjoms, lai tās darbotos. Tas var ietvert sensitīvu informāciju, piemēram, personas datus, emocionālas sarunas vai finanšu datus. Ja datu aizsardzība nav pietiekama, tas var izraisīt noplūdes vai ļaunprātīgu izmantošanu. Sliktākajā gadījumā hakeri var izmantot ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūto informāciju identitātes zādzībai, izspiešanai vai kiberuzbrukumiem.
Tas ir radījis fundamentālu jautājumu: "Kas ir atbildīgs par datu aizsardzību?" Vai tas ir mākslīgais intelekts, kas vāc vai izmanto datus veidos, ko cilvēki nesaprot vai nekontrolē, vai cilvēks, kas veido, uztur vai neuzmanīgi izmanto programmu? Tādējādi datu drošība ir viens no svarīgākajiem izaicinājumiem mākslīgā intelekta izstrādē un izmantošanā.
Datu trūkums
Mākslīgā intelekta lēmumi balstās uz apmācības datiem. Mākslīgais intelekts "nedomā" kā cilvēks — tas atdarina modeļus datos, ar kuriem tas tiek apmācīts. Ja šie dati ir nepilnīgi, novecojuši vai neobjektīvi (piemēram, atspoguļo tikai noteiktu sociālo grupu pieredzi), šī kropļošana ietekmēs arī lēmumus.
Piemēram, mākslīgais intelekts (MI) arvien vairāk tiek izmantots CV novērtēšanai un atlasei. To darot, MI var dot negodīgas priekšrocības vienai grupai, jo iepriekšējie dati atspoguļo noteiktus modeļus. Piemēram, MI var automātiski dot priekšroku vīriešiem, izvēloties CV, ja iepriekšējie veiksmīgie kandidāti lielākoties ir bijuši vīrieši.
Šādas situācijas un informācija liecina, ka datu nepietiekamība nav tikai tehniska problēma, bet tieši ietekmē cilvēku dzīvi un iespējas. Kad mākslīgais intelekts tiek izmantots jomās, kurās ir apdraudētas cilvēku tiesības un labklājība – darbs, izglītība, tieslietu sistēma –, neobjektīvi vai nepilnīgi dati var saasināt nevienlīdzību un novest pie nepareiziem lēmumiem, kurus ir grūti mainīt.
Uzticība mākslīgajam intelektam
Pētījumā "Uzticēšanās, attieksme un mākslīgā intelekta izmantošana: globālā aptauja 2025. gadā”no 2024. gada novembra līdz 2025. gada janvārim tika aptaujāti vairāk nekā 48 000 cilvēku 47 valstīs. Pētījumā atklājās, ka 83% mākslīgā intelekta lietotāju uzskata, ka mākslīgajam intelektam ir lielas priekšrocības un pozitīva ietekme uz viņu dzīvi. Tomēr tikai 46% cilvēku, kas izmanto mākslīgo intelektu, ir gatavi pilnībā uzticēties mākslīgā intelekta sistēmām. Tomēr liela daļa lietotāju paļaujas uz mākslīgā intelekta sniegtajiem datiem, nepārbaudot to precizitāti (66%), un rezultātā savā darbā pieļauj kļūdas (56%).
Šie rezultāti skaidri izceļ spriedzi starp mākslīgā intelekta sniegtajām priekšrocībām un tā radītajiem riskiem. Lai gan izpratne par mākslīgā intelekta trūkumiem ir augusi, lietotāju uzvedībā joprojām ir manāms rūpības trūkums, un daudzi pirms tā izmantošanas nepārbauda no mākslīgā intelekta saņemto informāciju. Šis paradokss – izpratne par riskiem, bet vienlaikus neapdomīga paļaušanās uz mākslīgo intelektu – apstiprina nepieciešamību uzsvērt atbildīgu un kritisku mākslīgā intelekta izmantošanu gan ikdienas dzīvē, gan darba procesos.
Mākslīgais intelekts un ChatGPT igauņu valodā
Lai gan pirmie mākslīgā intelekta risinājumi bija pieejami galvenokārt angļu valodā, pēdējos gados mākslīgais intelekts ir sasniedzis simtiem valodās visā pasaulē, tostarp daudzi dažādi mākslīgie intelekti igauņu valodā. Valodu atbalsts sāka paplašināties ap 2022. gadu, jo ģeneratīvie modeļi kļuva spējīgāki un varēja apstrādāt mazākas un sarežģītākas valodas.
Lai gan daudzvalodu mākslīgais intelekts (piemēram, mašīntulkošana Google Translate) pastāv jau ilgu laiku, ap 2022. gadu notika ievērojams kvalitatīvs lēciens. 2022. gada beigās izziņotais ChatGPT modelis padarīja ģeneratīvo mākslīgo intelektu pieejamu plašai sabiedrībai. Šie modeļi vairs ne tikai tulkoja vai analizēja tekstu, bet arī spēja radīt sakarīgu un kontekstam atbilstošu tekstu daudzās valodās. Mūsdienās ChatGPT sarunvalodas iespējas ir vairāk nekā 50 valodās, tostarp igauņu valodā. ChatGPT ir pieejams bezmaksas versijā igauņu valodā.
Šī attīstība ir padarījusi mākslīgo intelektu par globālu rīku, ko var izmantot cilvēki no dažādām kultūrām un valodu apgabaliem – katrs savā dzimtajā valodā. Tomēr jāatzīmē, ka mākslīgā intelekta rezultāti lielām valodām (piemēram, angļu, spāņu vai ķīniešu) ir daudz precīzāki un attīstītāki, jo modeļi tiek apmācīti ar lielāku datu apjomu. Mazākās valodās mākslīgais intelekts var pieļaut vairāk kļūdu vai dažreiz nodrošināt mazāk plūstošu tekstu, tostarp mākslīgā intelekta tērzēšanu igauņu valodā. Taču attīstība notiek strauji.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai ChatGPT ir droši lietot?
ChatGPT ir droši lietot, ja to darāt apzināti. Lietotne nevāc lietotāja datus personīgām vajadzībām un nekopīgo tos ar trešajām personām. Tomēr jāatceras, ka viss ievadītais teksts ir daļa no modeļa izstrādes. Tāpēc nevajadzētu kopīgot konfidenciālu informāciju vai sensitīvus personas datus, piemēram, paroles, personas identifikācijas numurus vai uzņēmuma komercnoslēpumus, jo šie dati var tikt izmantoti modeļa apmācībai. Jāatzīmē arī, ka mākslīgais intelekts var sniegt faktiski nepareizu informāciju. Tas ir labs rīks ikdienas jautājumiem un radošam darbam, taču kritiski fakti vienmēr jāpārbauda ar uzticamiem avotiem.
Vai mākslīgā intelekta izmantošanai tiešām var būt negatīva ietekme?
Jā. Lai gan mākslīgais intelekts piedāvā milzīgas iespējas, tas rada arī riskus: dezinformācijas izplatīšanos, kļūdas, kas pieļautas pārmērīgas pašpārliecinātības dēļ, privātuma problēmas un darbavietu zaudēšanas risku. Mākslīgais intelekts var ietekmēt arī cilvēku prasmes un kritisko domāšanu, ja visi uzdevumi tiek uzticēti tehnoloģijām.
Mākslīgā intelekta gadījumu datubāzē tiek apkopoti un publicēti reālās dzīves gadījumi, kad mākslīgais intelekts ir nodarījis kaitējumu vai nomaldījies.Mākslīgā intelekta incidentu datubāze). Ir konkrēti gadījumi, kad mākslīgais intelekts ir atbalstījis vai pastiprinājis negatīvu lietotāju uzvedību, veicinājis krāpšanu vai plaši izplatījis dezinformāciju. Tas liecina, ka riski nav teorētiski, bet gan negatīvas sekas jau ir klātesošas.
Vai ir kādi piemēri, kur mākslīgā intelekta izmantošana kaut kur ir aizliegta?
Jā. ES mākslīgā intelekta likums Eiropas Savienībā organizācijām un uzņēmumiem ir aizliegts izmantot sistēmas, kas, piemēram, manipulē ar cilvēku lēmumiem bez viņu ziņas vai izmanto ievainojamības (vai nav atkarīgas no vecuma, invaliditātes vai citiem sociāliem apstākļiem). ES mākslīgā intelekta likums ir pasaulē pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums, kas regulē mākslīgo intelektu, pamatojoties uz risku, aizliedzot bīstamākas lietojumprogrammas un nosakot stingras prasības augsta riska sistēmām.
Tas ir pieejams arī daudzās skolās un universitātēs ASV un visā pasaulē. pilnībā aizliegta vai ierobežota ChatGPT lietošana, baidoties no plaģiāta vai virspusējas zināšanu iegūšanas. Šie soļi parāda, ka, lai gan mākslīgais intelekts ir noderīgs rīks, tā lietošanai nepieciešami skaidri noteikumi un atbildīga pieeja.
Vai mākslīgais intelekts var aizstāt skolotājus, tulkotājus vai radošos darbiniekus?
Mākslīgais intelekts var atbalstīt šīs jomas, piedāvājot ātrus risinājumus vai idejas, taču tas pilnībā neaizstāj cilvēkus. Radošums, empātija un konteksta izjūta joprojām ir cilvēku joma. Drīzāk mākslīgais intelekts darbojas kā instruments, kas palīdz speciālistiem efektīvāk veikt savu darbu. Tāpat kā grāmatvedis savā darbā izmanto grāmatvedības programmas, kas paātrina noteiktas darba daļas vai automatizē tās, cilvēki dažādās jomās var izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai automatizētu sava darba ikdienas daļas, lai koncentrētos uz stratēģiskiem un ar cilvēkiem saistītiem uzdevumiem. Patiesā vērtība rodas tieši tad, kad cilvēki un mākslīgais intelekts ir atbildīgi viens par otru, nevis tad, kad viens aizstāj otru.
Mākslīgais intelekts – palīgs vai drauds?
Pēdējo gadu straujā attīstība ir nodrošinājusi mākslīgā intelekta pieejamību simtiem valodu. Tomēr šī straujā attīstība liek mums novērtēt ne tikai mākslīgā intelekta milzīgās iespējas, bet arī nopietnos riskus, ko tas rada. Lai gan tādi mākslīgā intelekta rīki kā ChatGPT ir droši palīgi ikdienas darbā, to lietošanai ir jāapzinās tādi riski kā dezinformācijas izplatīšanās un datu privātums.
Jāpiebilst, ka, rakstot šo rakstu, es kā autors izmantoju arī mākslīgā intelekta, piemēram, ChatGPT, palīdzību, lai apkopotu primāro informāciju, iegūtu idejas un formulētu teikumus. Tomēr visa ievade ir rūpīgi pārbaudīta, pārbaudīta atbilstoši faktiem un visbeidzot rediģēta, lai nodrošinātu satura precizitāti un kvalitāti. Šis darba process atspoguļo raksta galveno vēstījumu: mākslīgā intelekta lielākā vērtība slēpjas cilvēku un tehnoloģiju sadarbībā, kur galīgā atbildība un kritiskais lēmums vienmēr paliek cilvēku ziņā.
Marta-Līna Kantere
Marta-Liina ir satura veidotāja, kurai patīk dalīties zināšanās par dažādām tēmām, kas palīdz mums labāk izprast sevi un apkārtējo vidi. Viņa koncentrējas uz ķermeņa un prāta līdzsvaru un apzinātu izvēļu izdarīšanu ikdienas dzīvē.
