Garīgā veselība: statistika, problēmas un palīdzība

Pasaules Veselības organizācija (PVO) garīgo veselību raksturo kā labsajūtas stāvokli, kurā indivīds apzinās savas spējas, spēj tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, var strādāt produktīvi un auglīgi, kā arī spēj sniegt ieguldījumu sabiedrībā. Garīgā veselība ietekmē mūs visās mūsu aktivitātēs un katrā dzīves posmā, tāpēc garīgā veselība ir vērtība mums visiem. Fiziskā un garīgā veselība ir vienlīdz svarīgas un savstarpēji ietekmē viena otru. 

Garīgās veselības statistika

Tiek lēsts, ka katru gadu garīgās veselības problēma katrs piektais cilvēks, bet visas dzīves garumā Katrs otrais cilvēks pasaulē gada laikā ir saskāries ar garīgās veselības problēmām. Garīgā veselība ir pētīta arī Igaunijā.

Igaunijas iedzīvotāju garīgās veselības apsekojums (2022. gada) dati liecina, ka gandrīz katram ceturtajam pieaugušajam ir depresijas risks, un katram piektajam pieaugušajam ir ģeneralizēta trauksmes traucējuma risks. Jauniešiem ir ievērojami lielāks risks. Saskaņā ar reģistra pētījumu gandrīz katram ceturtajam pieaugušajam laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam bija diagnosticēta vismaz viena garīgā slimība, no kurām visbiežāk sastopamās bija depresija (12,4%) un trauksmes traucējumi (9,8%). Salīdzinot ar pirms pandēmijas periodu, depresijas un trauksmes traucējumu risks ir palielinājies.

Igaunijas pieaugušo iedzīvotāju veselības paradumu apsekojums (2020) rezultāti apstiprina garīgās veselības problēmu izplatību. 21,21% respondentu jeb 17,11% vīriešu un 24,01% sieviešu piedzīvoja lielāku nekā parasti vai nepanesamu stresu, un sieviešu vidū šis rādītājs ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2018. gada aptauju (20,71% 2018. gadā). Arī pašnāvniecisku domu biežums pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis: kamēr 2018. gadā šādu respondentu bija 5,71%, tad 2020. gadā tas bija 8,11%. Pašnāvniecisku domu pieaugums ir īpaši manāms jauniešu (16–24 gadi) vidū, kur tas ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju (26,01% pret 14,01%), un kopumā izmaiņas šajā vecuma grupā pēdējo 10 gadu laikā ir bijušas gandrīz četras reizes.

Igaunijas jauniešu garīgās veselības statistika liek aizdomāties. Igaunijas skolēnu veselības paradumu aptauja (HBSC) Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 401% meiteņu un gandrīz piektā daļa zēnu (galvenokārt 11, 13 un 15 gadu vecumā) pēdējo sešu mēnešu laikā ir jutušās skumjas vai nomāktas vairāk nekā reizi nedēļā. Trešdaļa skolēnu pēdējo mēnešu laikā ir cietuši no iebiedēšanas skolā. 

Saskaņā ar Zaļo grāmatu par garīgo veselību Visizplatītākā garīgās veselības traucējumu diagnoze jaunākajā vecuma grupā (līdz 4 gadiem) ir autisms. Uzvedības traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi un trauksmes traucējumi ir izplatīti 5–14 gadus vecu jauniešu vidū, bet trauksmes traucējumi, uzvedības traucējumi un depresīvi traucējumi ir izplatīti 15–19 gadus vecu jauniešu vidū. Vecuma grupā no 20 līdz 59 gadiem visbiežāk sastopamā garīgās veselības traucējumu diagnoze ir alkohola lietošanas traucējumi (31,7%), kam seko depresīvi traucējumi (19,8%) un trauksmes traucējumi (14,4%). Sākot no 60 gadu vecuma, visbiežāk sastopamā garīgās veselības traucējumu diagnoze ir depresīvi traucējumi (40,8%), kam seko alkohola lietošanas traucējumi (18,6%) un trauksmes traucējumi (16,6%).

Balstoties uz veiktajiem pētījumiem, mēs redzam, ka ir svarīgi pievērst pietiekamu uzmanību garīgajai veselībai. Īpaši svarīgi ir pamanīt jauniešu garīgās veselības problēmas un atrast veidus, kā atbalstīt garīgo veselību un sniegt palīdzību.

Garīgās veselības problēmu cēloņi un faktori

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzsvērusi, ka faktori, kas ietekmē garīgo veselību, ietver cilvēka individuālās īpašības, pieredzi un uzvedības modeļus, kā arī sociālekonomiskos apstākļus un vidi. PVO pārskata dokumentā "Riski garīgajai veselībai" Detalizēti ir aprakstīti iespējamie garīgās veselības problēmu riska faktori un aizsardzības faktori.

	Riska faktori	Aizsargājošie faktori
Individuālā līmeņa faktori	Zema pašapziņa Kognitīvā/emocionālā nenobriedība Komunikācijas grūtības Slikta fiziskā veselība, vielu lietošana	Pašapziņa, pašcieņa Spēja risināt problēmas, tikt galā ar stresu Labas komunikācijas un pašizpausmes prasmes Laba fiziskā veselība un sagatavotība
Sociālekonomiskie faktori	Vientulība, bēdas Nolaidība, ģimenes konflikti Vardarbība/ļaunprātīga izmantošana Zemi ienākumi un nabadzība Mācīšanās grūtības vai neveiksmes skolā Darba stress, bezdarbs	Sociālais atbalsts no ģimenes un draugiem Laba vecāku loma un ģimenes saikne Fiziskā drošība Ekonomiskā drošība un stabilitāte Izglītības sasniegumi Darba apmierinātība un profesionālie panākumi
Vides faktori	Slikta piekļuve pamatpakalpojumiem Netaisnība un diskriminācija Sociālā un dzimumu nevienlīdzība Karš vai katastrofas	Vienlīdzīga piekļuve pamatpakalpojumiem Sociālais taisnīgums, tolerance un integrācija Sociālā un dzimumu līdztiesība Fiziskā drošība un aizsardzība

Mēs jau iepriekš esam sīkāk rakstījuši savā emuārā par divām visbiežāk sastopamajām garīgās veselības problēmām – trauksmes traucējumi un depresija, taču pastāv dažādi garīgās veselības traucējumu veidi. Plašāku informāciju var atrast vietnē Galvenais no tīmekļa vietnes. 

Galvenās garīgās veselības problēmas

Bērnu garīgā veselība skolā

Lielākā daļa garīgās veselības problēmu rodas bērnībā vai jaunībā50% garīgās veselības problēmu izpaužas pirms 14 gadu vecuma un 75% pirms 24 gadu vecuma. Skola ir vieta, kur bērni pavada lielu daļu sava laika, apgūst jaunas prasmes un mijiedarbojas ar dažādiem cilvēkiem. Mēs izceļam problēmas, kas saistītas ar skolas vidi un var ietekmēt bērna garīgo labsajūtu:

• Ar studijām saistīts stress, ar to saistītais spiediens, gatavošanās eksāmeniem un mācību materiāla izpratne var izraisīt stresu un nemieru.
• Skolu iebiedēšana, kas var būt emocionāli traumatiska un izraisīt zemu pašapziņu.
• Sociālās attiecībasProblēmas ar draugiem vai vienaudžiem, konflikti vai vientulība var spēcīgi ietekmēt garīgo veselību.
• Sliktas attiecības vai konflikts(-i) ar skolotāju(-iem) var veicināt motivācijas zudumu un mācīšanās grūtības, mazināt drošības sajūtu un pasliktināt vispārējo garīgo labsajūtu. 
• Virsstundas veidošana un pārmērīgs spiediens vai pārmērīgu prasību izvirzīšana studentiem var veicināt stresa un trauksmes attīstību.
• Fizisko aktivitāšu trūkums un pārāk ilga sēdēšana ietekmē vispārējo veselību un labsajūtu.
• Bailes no vērtēšanas un sprieduma, kas dažiem bērniem var izraisīt trauksmi, ietekmēt pašapziņu un motivāciju.

Agrīna atklāšana un iejaukšanās ir būtiska, lai samazinātu vai apturētu garīgās veselības traucējumu vēlīnu rašanos, jo daudzi garīgās veselības traucējumi ir novēršami un ārstējami. Bez agrīnas diagnostikas un ārstēšanas bērniem ar garīgās veselības traucējumiem var rasties problēmas mājās, skolā un draugu iegūšanā, kā arī tie var traucēt bērna vispārējo attīstību, radot problēmas, kas var turpināties arī pieaugušā vecumā. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību skolēnu garīgajai veselībai un drošībai skolas vidē.

Depresija un citas garīgās veselības slimības bērniem var izpausties dažādi. Bērnu palīdzības lapu var atrast daudzās dažādās tīmekļa vietnēs, piemēram: simptomi, kas liecina par depresiju dažādās vecuma grupās. 

Ir izveidoti materiāli par bērnu garīgās veselības tēmu, piemēram: projekta “Parunāsim par bērniem” publikācijas.

Garīgā veselība darba vietā

Garīgā veselība darbā var ciest vairāku iemeslu dēļ, un šie iemesli var atšķirties atkarībā no darba vietas, darba apstākļiem un individuālajām īpašībām. Bieži sastopamas problēmas ir šādas:

• Darba stress, ko var izraisīt liela darba slodze, laika trūkums, nereālas cerības, termiņu spiediens un palielināta atbildība
• Bailes no darba zaudēšanas un pastāvīgām pārmaiņām organizācijā
• Fiziski neveselīga darba vide un apstākļi, troksnis, slikta gaisa kvalitāte, nepiemērota temperatūra un neērtas darba pozas var negatīvi ietekmēt fizisko un garīgo labsajūtu.
• Konflikti ar kolēģiem vai priekšniecību un nepareiza atsauksme
• Diskriminācija, nevienlīdzīga attieksme un netaisnība darbā 
• Slikta vadība, koučinga un attīstības iespēju trūkums, kā arī nepietiekama atzinība un motivācija
• Situācija, kad cilvēks darbā jūtas vientuļš, nesaņem pietiekamu atbalstu no kolēģiem vai jūtas atstumts, kas savukārt var izraisīt depresiju un trauksmi.
• Darba un privātās dzīves līdzsvara trūkums

Darbinieki ar labu garīgo veselību ir veiksmīgāki darbā un laimīgāki dzīvē. Garīgās veselības novērtēšana un atbalstīšana darba vietā pozitīvi ietekmē uzņēmumu, palīdzot sasniegt panākumus un klientu apmierinātību, veidojot labu organizācijas reputāciju gan klientu, gan darbinieku vidū, un, visticamāk, mazāks būs prombūtnes dienu skaits no darba.

Radīts darba devējiem un darbiniekiem publikācija garīgās veselības atbalstam darba vietāDarba devēja ieguldījums garīgi veselīgas darba vides veidošanā ir tikpat svarīgs kā paša darbinieka centieni to darīt. Galvenais sadarbībā ar juridisko biroju Derling ir izveidojis vienkāršu un skaidru ieteikumu laba prakse darba vietā un ir apvienojusi arī dažādus materiāli uzņēmumiemveicināt garīgās veselības atbalstu darba vietā.

Garīgā veselība attiecībās

Ir svarīgi, lai mēs saprastu garīgās veselības ietekmi uz mūsu attiecībām un otrādi. Par to, kā Sliktas attiecības var kaitēt garīgajai veselībai un izraisīt depresiju, esam rakstījuši arī savā emuārā. Tomēr ir svarīgi arī ņemt vērā, ka garīgās veselības traucējumi skar ne tikai vienu cilvēku, bet var ietekmēt arī tuviniekus un attiecības ar viņiem. Piemēram, var rasties komunikācijas grūtības, spriedze un stress, uzticības zudums un sociālā izolācija.

Veselīgas attiecības atbalsta garīgo veselību, un laba garīgā veselība, savukārt, palīdz veidot un uzturēt veselīgas attiecības.

Kā saglabāt garīgo veselību?

Ir daži vispārīgi ieteikumi, kurus var ievērot, lai pārvaldītu stresu un trauksmi.

• Ieturiet pārtraukumus no ziņu skatīšanās un sociālo mediju lietošanāIr labi būt informētam, taču pastāvīga informācija par negatīviem notikumiem var novērst uzmanību. Apsveriet iespēju ierobežot ziņu publicēšanu līdz dažām reizēm dienā.
• Rūpējieties par savu fizisko veselību: ēdiet veselīgi; pietiekami gulēt un būt fiziski aktīvam.
• Ierobežojiet alkohola patēriņu. Jūs varat lasīt vairāk par alkohola lietošanas sekām un iespējām to samazināt un atmest. no alkinfo tīmekļa vietnes.
• Izvairieties lietot nelegālas vai recepšu zāles citādi, kā noteikts. Nelietojiet kāda cita izrakstītas zāles. 
• Izvairieties no smēķēšanas, veipinga un citiem tabakas izstrādājumiem. Cilvēki var atmest smēķēšanu uz visiem laikiem un to arī dara. Jūs varat lasīt par tabakas lietošanas sekām, kā to samazināt vai kā atmest tās lietošanu. informācija par tabaku no tīmekļa vietnes.
• Turpiniet regulāras veselības pārbaudes, testus, skrīningus.
• Veltiet laiku atpūtai. Dziļi ieelpojiet, izstaipieties vai meditējiet. Centieties darīt aktivitātes, kas jums patīk.
• Sazinieties ar citiem cilvēkiem. Runājiet par savām bažām un jūtām ar cilvēkiem, kuriem uzticaties. Sazinieties ar kopienas vai reliģiskajām organizācijām.

Garīgās veselības aprūpe un ārstēšana

Priekšnoteikums garīgās veselības palīdzības saņemšanai ir problēmu pamanīšana. Ir iespējams veikt garīgās veselības testu, lai novērtētu savu pašsajūtu un pamanītu nepieciešamību pēc palīdzības. Šādu garīgās veselības testu trūkums ir zināma neprecizitāte, jo jautājumus var interpretēt subjektīvi, taču tā ir pieejama un lēta metode, lai iegūtu sākotnēju garīgās veselības novērtējumu, lai pēc tam varētu konsultēties ar ārstu diagnozes noteikšanai un nepieciešamības gadījumā ārstēšanai. 

Ir dažādas garīgās veselības pārbaudes. Piemēram, ar Sociālo lietu ministrijas atbalstu un Garīgās veselības un labsajūtas koalīcijas īstenotas labsajūtas anketa, kas ir piemērots personām no 16 gadu vecuma. Galvenais ir tas, ka veidlapu var aizpildīt tīmekļa vietnē. emocionālās labsajūtas anketa (saīsinātā versija), turklāt, piemēram, skolas stresa tests, darba stresa tests un vairākas citas garīgās veselības pārbaudes.

Ja garīgās veselības pārbaudes rezultāts liecina par iespējamu garīgās veselības problēmu, palīdzību var saņemt, izmantojot konsultācijas un/vai medikamentus. Svarīga ir arī pašpalīdzība un sabiedrības atbalsts.

Garīgās veselības konsultācijas

Ja Jums rodas jebkādi garīgās veselības traucējumu simptomi, kas ietekmē Jūsu ikdienas dzīvi, Jūs varat sazināties ar dažādiem speciālistiem ar savām bažām. Ir dažādas garīgās veselības konsultāciju iespējas: gan maksas, gan bezmaksas, gan klātienē, gan pa tālruni, gan tiešsaistē. Dažas no tām ir uzskaitītas šajā tīmekļa vietnē. garīgās veselības aprūpes iespējas. 

Garīgās veselības konsultāciju pakalpojumus var sniegt: dvēseles glabātājs, klīniskais psihologs, pieredzes konsultants, skolas psihologs, psihiatrs, psiholoģiskais konsultants, ģimenes terapeits, grūtniecības krīzes konsultants, radošais terapeits, psihoterapeits, garīgās veselības māsa. Viņi var strādāt, piemēram, slimnīcās-ambulatorās klīnikās, privātpraksēs, izglītības iestādēs, garīgās veselības centros, rehabilitācijas centros, bērnu un jauniešu garīgās veselības centros. Izklāstītā garīgās veselības speciālistu pakalpojumu specifika var sniegt jums labāku pārskatu, un tad jūs varat atrast sev piemērotāko, ņemot vērā konsultanta pieredzi un personīgās vēlmes.

Veselīgas dzīves centrā piedāvājam dvēseles aprūpe. 

Garīgās veselības medikamenti

Papildus konsultācijām un terapijai, noteiktās situācijās var būt noderīgi arī medikamenti, ko var izrakstīt ģimenes ārsts vai psihiatrs. Dažādas slimības tiek ārstētas ar dažādiem medikamentiem, un plašāka informācija par zālēm var iegūt galvenās lapas tīmekļa vietnē. Ir svarīgi ievērot ārsta ieteikumus un ziņot par visām blakusparādībām vai izmaiņām pašsajūtā.

Pašpalīdzība (ieskaitot kristīgo pasaules uzskatu)

Pašpalīdzība var ievērojami atbalstīt garīgo veselību, palīdzot cilvēkiem attīstīt pozitīvu prāta stāvokli, tikt galā ar stresu un atrast dzīves jēgu un mērķi. Pašpalīdzība kā preventīvs pasākums palīdz novērst pārmērīgu stresu un garīgo problēmu rašanos un saasināšanos. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki spētu pievērst uzmanību savai un savu tuvinieku uzvedībai, jūtām un domas, analizēt un izprast tās. 

Daudzi uzskata arī par noderīgu kristīgo pasaules uzskatu, kas palīdz veidot pozitīvas vērtības un veicina piedošanu sev un citiem. Meditācija un lūgšana, kas iet roku rokā ar kristīgo pasaules uzskatu, var palīdzēt sasniegt iekšējo mieru un mazināt stresu un nemieru. Kopienas atbalsts un mijiedarbība ar citiem kristiešiem var nodrošināt atbalstošu vidi, kurā cilvēki var dalīties savā pieredzē, justies saprasti un rast mierinājumu.

Veselīgs prāts veselīgā ķermenī 

Garīgās veselības nozīmi ir grūti pārvērtēt. Katru gadu 10. oktobrī pēc Pasaules Garīgās veselības federācijas (WFMH) iniciatīvas tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, un oktobris ir kļuvis par Garīgās veselības mēnesi. Tomēr ir vērts ikdienā pievērst uzmanību pieaugušo un bērnu garīgās veselības saglabāšanai, atbalstam, profilaksei un problēmu risināšanai, lai garīgās veselības situācija Igaunijā uzlabotos un ļautu ikvienam atrast līdzsvaru starp fizisko un garīgo veselību un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.